EVAŅĢĒLISKO KRISTIEŠU DRAUDZES

“ZILAIS KRUSTS”

NOLIKUMS

RĪGA
2008.gada 01. aprīlī

EVAŅĢĒLISKO KRISTIEŠU DRAUDZES “ZILAIS KRUSTS” NOLIKUMS 
I  Vispārīgie noteikumi
1. Evaņģēlisko kristiešu draudze “Zilais Krusts”
Evaņģēlisko kristiešu draudze “Zilais Krusts” (saīsināti - Draudze) ir reliģiska organizācija, kas apvieno evaņģēliskos kristiešus, kuri atzīst tās mērķus un pamatprincipus un vēlas piedalīties to īstenošanā, lai piepildītu savas garīgās vajadzības, izplatītu kristīgo ticību, sniegtu garīgu un materiālu palīdzību alkoholisma un narkomānijas upuriem, nodarbotos ar labdarību, veiktu profilaktisku darbu sabiedrības garīgās atveseļošanās procesā, par pamatu ņemot Svētos Rakstus - Bībeli.

2. Draudzes juridiskais statuss
2.1. Draudze ir juridiska persona. Tai ir Draudzes kopsapulcē apstiprināta simbolika, savs zīmogs un norēķinu konti bankās;
2.2. Draudze ir Reliģiskās organizācijas “Zilais Krusts” (reģistrēta Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Reliģijas lietu departamentā 1995.g. 10. aprīlī Nr.938) tiesību, saistību un pienākumu pārmantotāja;
2.3. Draudze rīkojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem un Starptautiskās organizācijas “Zilais Krusts” pamatprincipiem un šo nolikumu.

3. Draudzes darbības teritorija
3.1. Draudze darbojas Latvijas teritorijā, kā arī ārpus tās, vietās, kur ir izveidotas Draudzes grupas vai struktūrvienības;
3.2. Draudzes juridiskā adrese ir Rīgā, Maskavas iela 336, LV – 1063;
3.3. Vadības institūcijas birojs atrodas Rīgā, Maskavas iela 336, LV – 1063.

4. Draudzes mērķi un pamatprincipi
 4.1. Draudzes galvenie mērķi ir: veicināt garīgo vērtību atdzimšanu, kristīgās ticības izplatīšanos, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu krīzes situācijā nonākušām personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Rūpēties par draudzes garīgo izaugsmi;
4.2. Iepriekšminēto mērķu sasniegšanai Draudze izvirza pamatprincipus:

        1. Būt pilnīgam atturībniekam attiecībā uz alkoholiskiem dzērieniem, narkotiskām un toksiskām vielām;
        2. Vecināt sabiedrības informētību par alkohola, narkotisko un toksisko vielu postošo iedarbību un sekām uz cilvēka fizisko un garīgo veselību;
        3. Nepieļaut rīcību, kas var nodarīt organizācijai morālus un materiālus zaudējumus izveidot un uzturēt brīvi pieejamas dievkalpojumu un reliģisko sanāksmju vietas;
        4. Veicināt reliģiskas sapulces iedzīvotāju mājās, dzīvokļos, ieslodzījuma vietās, baznīcās un citās sabiedriskās vietās ar vietējo pašvaldību vai iestāžu administrācijas piekrišanu, kur tas ir nepieciešams;
        5. Uzturēt starptautiskus sakarus un tiešus kontaktus, lai piedalītos sanāksmēs un reliģiskās aktivitātēs Eiropas Savienībā (ES) un ārpus tās, kā arī uzaicinātu viesus no ārvalstīm Draudzes mērķu īstenošanai.
  1. Draudzes pamatuzdevumi
    1. Lai realizētu 4.1. punktā minētos mērķus, Draudze, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, izvirza sekojošus uzdevumus:
      1. organizē evanģelizācijas darbu ieslodzījumu vietās, sociālās rehabilitācijas centros, slimnīcās, kā arī iedzīvotāju vidū saskaņā ar likumu;
      2. nodrošina atbilstošu personāla piesaisti sociālās rehabilitācijas palīdzības pakalpojuma sniegšanā;
      3. sniedz atbalstu krīzes situācijā nonākušām personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas problēmu risināšanā;
      4. palīdz krīzes situācijā nonākušām personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas integrēties mūsdienu sabiedrībā un darba tirgū;
      5. gatavo, iespiež un izplata garīgo literatūru un materiālus par atkarību izraisošo vielu ietekmi un garīgās dzīves pamatvērtībām;
      6. izveido kristīgu informācijas centru;
      7. organizē uz kristietības pamatiem orientētas nometnes bērniem, jauniešiem un ģimenēm, vai citiem interesentiem;
      8. organizē profesionālās pilnveides apmācības, konferences;
      9. nepieciešamības gadījumā saņem izglītības iestādes statusu atbilstoši Izglītības likumam;
      10. organizēt starptautiskus seminārus, izstādes;
      11. piedalās starptautiskās izstādēs;
      12. piedalās ekumēnisku mūzikas festivālu organizēšanā;
      13. veic garīgās literatūras tulkošanas darbus;
      14. veic tūrisma aktivitātes;
      15. veic preventīvo darbu ar jauniešiem;
      16. vizuālā un muzikālā materiāla realizēšana organizācijas darbības propagandēšanas nolūkos;
      17. sadarbība ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām;
      18. nodarbojas ar labdarību, dibinot uzņēmējsabiedrības savu tiešo mērķu sasniegšanai;
      19. veidot Latvijas Republikā savas reģionālās grupas, nodaļas, kā arī citas struktūrvienības kur Lēmumu par Struktūrvienības izveidi apstiprina Draudzes Prezidents;
      20. iegādāties īpašumā zemi. Iegādāto zemi drīkst atsavināt vai apgrūtināt tikai tādā gadījumā, ja tas ir nepieciešams Draudzes tālākai izaugsmei;
      21. pieņemt ziedojumus un dāvinājumus no privātpersonām un organizācijām Latvijā un ārzemēs savu mērķu īstenošanai.
  1. Draudzes reliģiskās darbības veidi (ceremonijas)
    1.  Dievkalpojumi svētdienās un darba dienās;
    2.  Lūgšanu dievkalpojumi;
    3. Dievkalpojumi sakarā ar kristīgās baznīcas svētkiem;
    4. Svētais vakarēdiens;
    5. Ūdens kristības;
    6. Bērnu svētīšana;
    7. Laulību dievkalpojumi;
    8. Ordinācijas dievkalpojumi;
    9.  Dievkalpojumi sakarā ar valsts svētkiem;
    10.  Bēru ceremonijas;
    11.  Nekustamā un kustamā īpašuma svētīšana;
    12.  Valsts karoga svētīšana;
    13.  Dažādi reliģiska rakstura gājieni;
    14. Svētdienas skola un nometnes;
    15.  Bībeles skola;
    16.  Konferences, lekcijas, semināri;
    17.  Jaunu draudžu dibināšana;
    18.  Evaņģelizācija;
    19.  Saskaņā  LR likumdošanu.

II  Draudzes locekļu tiesības un pienākumi

  1. Draudzes locekļi un Draudzes locekļu kandidāti

Par Draudzes locekli un Draudzes locekļu kandidātu var kļūt jebkurš pilsonis vai nepilsonis, neatkarīgi no tautības, dzimuma, rases, kurš sasniedzis Kristīgu garīgu izaugsmi un ticis kristīts ar Bībelisku pagremdi (ievērots protestantu princips) un atzīst Draudzes pamatprincipus un ievēro šo nolikumu (turpmāk – Nolikums).
7.1. Draudzes locekļa kandidāta statuss:
7.1.1. Pamatojoties uz personas iesniegumu un trīs Draudzes locekļu rakstveida ieteikumu, Draudzes struktūrvienība lemj par personas atzīšanu par Draudzes locekļa kandidātu (turpmāk – kandidāts). Par pieņemto lēmumu Draudzes struktūrvienība rakstveidā informē Draudzes valdi;
7.1.2. Kandidāta statuss personai ir ne mazāks kā trīs mēnešus no dienas, kad struktūrvienība pieņēmusi lēmumu par personas atzīšanu par Draudzes locekļa kandidātu;
7.1.3. Kandidātam ir pienākums darboties Draudzes locekļu grupā vai struktūrvienībā, kura ir lēmusi par viņa atzīšanu par Draudzes locekļa kandidātu un aktīvi piedalīties Draudzes rīkotajos pasākumos;
7.1.4. Kandidātam ir tādas pašas tiesības kā Draudzes loceklim, izņemot tiesības tikt ievēlētam Draudzes institūcijās un amatos, vēlēt Draudzes institūcijas un amatpersonas, kā arī piedalīties balsošanā Draudzes kopsapulcē;
7.1.5. Kandidāts var kļūt par draudzes locekli Nolikuma 7.2.punktā noteiktajā kārtībā.

      1.  Draudzes locekļu uzņemšana

7.2.1. Pēc Nolikuma 7.1.2. punktā minētā termiņa izbeigšanās Draudzes locekļa struktūrvienības vadītājs lemj par ieteikšanu organizācijas Draudzes valdei uzņemt kandidātu Draudzē;
7.2.2. Pamatojoties uz struktūrvienības vadītāja lēmumu, kandidāta uzņemšanu Draudzē apstiprina Draudzes valde.

      1. Draudzes locekļu pienākumi

Draudzes locekļu pienākumi ir:
7.3.1. pildīt Draudzes pamatprincipus, ievērot Draudzes mērķus un Nolikumu, pildīt Kopsapulces un Draudzes valdes lēmumus;
7.3.2. iesaistīties kādā no Draudze grupām vai struktūrvienībām un aktīvi piedalīties Draudzes rīkotajos pasākumos;
7.3.3. regulāri reizi mēnesī veikt ziedojumu no saviem ienākumiem BĪBELĒ noteiktajā kārtībā;
7.3.4. sniegt Draudzes locekļiem atbalstu atbilstoši Nolikumam un draudzes izvirzītiem mērķiem;
7.3.5. sniegt konsultācijas citiem draudzes locekļiem, ja Draudzes loceklis ir ievēlēts Draudzē amatā vai ieņem vadošu amatu Draudzē.

      1.  Draudzes locekļu tiesības

 Draudzes locekļu tiesības ir:
7.4.1. tikt ievēlētam amatos, vēlēt Draudzes institūcijas un amatpersonas, kā arī piedalīties balsošanā Draudzes Kopsapulcēs;
7.4.2. Draudzes Kopsapulcēs un sēdēs izteikt savu viedokli par jebkuru izskatāmo jautājumu;
7.4.3. piedalīties Draudzes valdes sēdēs, ja konkrētajā gadījumā valde nav pieņēmusi lēmumu par slēgtas sēdes norisi;
7.4.4. tikties un saņemt nepieciešamās konsultācijas no jebkura Draudzes locekļa, kas ir ievēlēts amatā vai ieņem vadošu amatu Draudzē;
7.4.5. iepazīties ar visiem Draudzes lēmumiem, saņemt informāciju par Draudzes izvirzītu un ievēlētu vai ieceltu amatpersonu darbību;
7.4.6. iesniegt Draudzes valdei priekšlikumus un ierosinājumus;
7.4.7. jebkurā laikā izstāties no organizācijas Draudzes Nolikuma 8.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;
7.4.8. uz laiku apturēt savu darbību vai uzsākto aktivitāti Draudzē, vai personīgu iemeslu dēļ Nolikuma 9.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā;
7.4.9. tikt iekļautam Draudzes amatu kandidātu sarakstos.

  1.  Izstāšanās no Draudzes

 8.1. Draudzes loceklis ir tiesīgs jebkurā laikā izstāties no Draudzes, par to rakstveidā paziņojot tās Draudzes struktūrvienības vadītājam, kurā reģistrējies un darbojies kā Draudzes loceklis;
8.2. Draudzes locekļa iesniegumu Draudzes struktūrvienība izskata 1(viena) mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Draudzes locekļa izstāšanos no Draudzes apstiprina Draudzes valde. Draudzes loceklis no Draudzes ir izstājies ar brīdi, kad Draudzes valde ir pieņēmusi lēmumu.

  1. Draudzes locekļa darbības apturēšana

 9.1. Nolikuma 7.4.8.punktā minētajos gadījumos, Draudzes loceklis ir tiesīgs apturēt savu darbību Draudzē, par to rakstveidā paziņojot tai Draudzes struktūrvienības atbildīgajai amatpersonai, kurā reģistrējies un darbojas kā Draudzes loceklis. Paziņojumā jānorāda laika periods, uz kuru Draudzes loceklis aptur savu aktīvo darbību un darbības apturēšanas iemesls;
9.2. Draudzes struktūrvienība izskata Draudzes locekļa iesniegumu un lemj par ieteikšanu Draudze valdei apstiprināt Draudzes locekļa darbības apturēšanu. Pamatojoties uz struktūrvienības lēmumu, Draudzes locekļa darbības apturēšanu Draudzē apstiprina Draudzes valde. Draudzes loceklis savu darbību Draudzē ir apturējis ar brīdi, kad Draudzes valde ir pieņēmusi lēmumu;
9.3. Darbības apturēšanas termiņu var pagarināt vai darbību Draudzē atjaunot pirms termiņa var tikai ar Draudzes locekļa rakstveida iesniegumu;
9.4. Draudzes locekļa aktīvo darbošanos organizācijā Draudze var apturēt ar Draudzes valdes lēmumu, bez locekļa piekrišanas, ja tas ar savu rīcību var apdraudēt līdzcilcēka veselību, drošību vai apgrūtināt Draudzes mērķu sasniegšanu.
 10. Draudzes locekļa izslēgšana
10.1. Draudzes locekli no Draudzes izslēdz Draudzes valde pēc sava, struktūrvienības, grupas vai prezidenta ierosinājuma šādos gadījumos:
a) ja viņš ir iestājies citā reliģiskā organizācijā, kas nav balstīta uz BĪBELES pamatprincipiem un ir pretējs protestantu kristietības pamat nostājai;
b) rupji pārkāpj Draudzes pamatprincipus;
c) ja Draudzes loceklis ir vadošā amatā un nepilda Draudzes uzdevumus vai ir pret Draudzes Kopsapulces pieņemtajiem lēmumiem;
d) vairāk kā divus gadus pēc kārtas nav piedalījies ar savu klātbūtni nevienā Draudzes aktivitātē;
e) darbojas pret Draudzes lēmējinstitūciju pieņemtajiem lēmumiem;
f) attiecībā uz viņu ir pieķerts laulības pārkāpšanā;
g) piekopj izlaidīgu dzīvesveidu.
10.2. Ja Draudzes locekļa izslēgšanu ierosina Draudzes valde, tā par savu ierosinājumu informē Draudzes struktūrvienību, kurā reģistrējies un darbojas Draudzes loceklis. Draudzes struktūrvienība izskata ierosinājumu un pieņem lēmumu, rakstveidā informējot Draudzes valdi par struktūrvienības viedokli. Pamatojoties uz struktūrvienības lēmumu, Draudzes locekļa izslēgšanu no Draudzes apstiprina Draudzes valde.
 11. Draudzes atbalstītāji
Draudzes darbībā var piedalīties atbalstītāji. Draudzes atbalstītājs ir persona, kura piekrīt un atbalsta Draudzes mērķus, darbību, un darbojas kādā Draudzes struktūrvienībā vai grupā, vai vienkārši piedalās jebkādā formā (materiāli, finansiāli, utt.) kas atbalsta Draudzes darbību. Draudzes atbalstītājam ir tiesības saņemt informāciju par Draudzes darbību, piedalīties Draudzes pasākumos, paust savu viedokli un izteikt priekšlikumus Draudzes mērķprogrammās un citu uzdevumu risināšanā.
  
III  Draudzes uzbūve
12. Draudzes struktūrvienības
12.1. Draudzē darbojas Draudzes locekļu grupas un struktūrvienības, kas tiek veidotas pēc teritoriālā principa: struktūrvienība „Lēdmane” un struktūrvienība „Kabile”;
12.2.Ikviens Draudzes loceklis un Draudzes locekļa kandidāts atbilstoši savai dzīves vai darbības vietai reģistrējas un darbojas kādā no Draudzes teritoriālajām struktūrvienībām.
 13. Grupu izveides pamatprincipi
 13.1. Struktūrvienības ietvaros var tikt izveidotas grupas, kuras ietver gan Draudzes locekļus, gan Draudzes locekļu kandidātus, gan arī atbalstītājus;
13.2. Ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā darbojas Draudzes locekļu grupa un tajā nav Draudzes locekļu struktūrvienības, tad pēc šīs grupas ierosinājuma Draudzes valde var lemt par struktūrvienības statusa piešķiršanu šai grupai.
  14. Draudzes locekļu grupa
 14.1. Apdzīvotā vietā, kur dzīvo vai darbojas vismaz trīs Draudzes locekļi, pēc šo locekļu iniciatīvas var izveidot Draudzes locekļu grupu (turpmāk – grupa). Grupas dibināšanas iniciatori iesniedz rakstveida iesniegumu Draudzes valdei, kura apstiprina grupas izveidošanu;
14.2. Grupu vada grupas vadītājs. Grupas vadītāju ievēl grupas kopsapulce uz vienu gadu. Grupas vadītājs par grupas darbību ne retāk kā vienu reizi gadā sniedz atskaiti Draudzes valdei;
14.3. Grupas augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce. Kopsapulci sasauc grupas vadītājs ne retāk kā reizi gadā, pieaicinot pārstāvi no Draudzes valdes;
14.4. Grupa paziņo Draudzes valdei par grupas darbības izbeigšanu, ja grupas locekļu skaits kļūst mazāks par trim vai grupa ir apvienojusies ar citu grupu.
15. Draudzes struktūrvienības pamatprincipi
15.1. Draudzes struktūrvienība tiek izveidota, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā darbojas vismaz divas grupas, vai Nolikuma 13.2.punktā noteiktajā gadījumā. Struktūrvienības izveidošanu vai likvidāciju apstiprina Draudzes valde. Struktūrvienība izstrādā iekšējās kārtības noteikumus, ko apstiprina Draudzes valde. Iekšējās kārtības noteikumi stājas spēkā tikai pēc Draudzes valdes apstiprināšanas;
15.2. Struktūrvienības augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce. Struktūrvienība izveido valdi Nolikuma 15.7.punktā noteiktajā kārtībā;
15.3. Struktūrvienības kopsapulci sasauc struktūrvienības vadītājs vai valde, ne retāk kā reizi gadā;
15.4. Struktūrvienības kopsapulce ir tiesīga:
15.4.1. pieņemt lēmumu par struktūrvienības dibināšanu, reorganizāciju vai likvidācijas ierosinājumu;
15.4.2. ievēlēt struktūrvienības vadītāju, tā vietnieku, valdi, kasieri un revīzijas komisiju;
15.4.3. apstiprināt struktūrvienības iekšējās kārtības noteikumus, vai grozījumus tajā, kas iesniedzami akceptēšanai Draudzes valdē;
15.4.4. ieteikt apstiprināšanai Draudzes valdē kandidātus attiecīgās valdes vēlēšanām;
15.4.5. iesniegt apstiprināšanai Draudzes valdē priekšlikumus par struktūrvienību apvienošanu;
15.4.6. ievēlēt struktūrvienības pārstāvjus Draudze kopsapulcē;
15.4.7. izvirzīt struktūrvienības pārstāvjus Draudzes valdes sēdēm;
15.4.8.  izskatīt struktūrvienības lēmumus, ja Draudzes valde ir tos apturējusi un nosūtījusi nodaļai atkārtotai izskatīšanai;
15.4.9. lemt par citiem svarīgiem struktūrvienības darbības jautājumiem.
15.5. Struktūrvienības darbu vada struktūrvienības vadītājs. Nepieciešamības gadījumā kopsapulce var lemt arī par struktūrvienības vadītāja vietnieka, kasiera un revīzijas komisijas ievēlēšanu;
15.6. Struktūrvienības vadītāju ievēl Draudzes kopsapulce uz vienu gadu. Struktūrvienības vadītājs atbild par Draudzes vienotu izpratni struktūrvienības locekļu vidū un Draudzes vadības lēmumu izpildi, Draudzes mērķprogrammas un darbības popularizēšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Par veikto darbu struktūrvienības vadītājs ne retāk kā vienu reizi trijos mēnešos vai pēc Draudzes valdes pieprasījuma sniedz atskaiti par veikto Draudzes valdei.
15.7. Struktūrvienības valdi ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā ievēl struktūrvienības kopsapulce uz vienu gadu. Struktūrvienības vadītājs ir valdes priekšsēdētājs. Ja kāds no valdes locekļiem izstājas no valdes, viņa vietā stājas valdes locekļa kandidāts;
15.8. Struktūrvienības valde:
15.8.1. nodrošina Draudzes kopsapulces un Draudzes valdes lēmumu izpildi;
15.8.2. apstiprina struktūrvienības budžeta projektu un iesniedz to Draudzes valdei apstiprināšanai;
15.8.3. dod piekrišanu Draudzes locekļu uzņemšanai vai izslēgšanai no Draudzes, kā arī darbības apturēšanai;
15.9. Struktūrvienības valdes sēdes sasauc ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Struktūrvienības valde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā 51% no valdes locekļu kopskaita.
15.10. Struktūrvienības vadītājs izvirza Struktūrvienības valdei apstiprināšanai struktūrvienības koordinatora kandidatūru. Struktūrvienības valde apstiprina nodaļas koordinatoru un nepieciešamības gadījumā lemj par darba līguma slēgšanu ar viņu saskaņā ar Draudzes valdes lēmumu.
15.11. Struktūrvienības koordinators:
15.11.1. organizē struktūrvienībā ietilpstošo grupu darbību;
15.11.2. nodrošina informācijas apmaiņu starp Draudzes Vadības institūciju un struktūrvienību locekļiem;
15.11.3. organizē struktūrvienības finansu un saimniecisko darbību un katru mēnesi līdz 5. datumam par iepriekšējo mēnesi Struktūrvienības valdes noteiktā kārtībā iesniedz Draudzes Vadības institūcijai finansu atskaites dokumentus;
15.11.4. noformē struktūrvienības valdes un kopsapulču sēžu protokolus;
15.11.5. veic citus struktūrvienības vadītāja uzdotos pienākumus.
15.12. Struktūrvienības koordinators ir tieši pakļauts struktūrvienības vadītajam.

IV  Draudzes vadības institūcijas
 16. Draudzes vadības institūcijas
16.1. Draudzes vadības institūcijas ir Draudzes kopsapulce, revīzijas komisija, valde, Draudzes prezidents, Draudzes viceprezidents.

17. Draudzes kopsapulce
17.1. Draudze ir autonoma, brīvprātīga reliģiska organizācija, kuras konfesionālā piederība ir evaņģēliskie kristieši;
17.2. Augstākais pārvaldes un kontroles orgāns Draudzē ir kopsapulce, kura tiek sasaukta pēc nepieciešamības, bet ne retāk, kā reizi gadā to sasauc Draudzes valde;
17.3. Kopsapulce ir pilntiesīga, ja tajā piedalās 51% (piecdesmit viens procents) no Draudzes balsstiesīgiem locekļiem, kuri pieņem lēmumus nemazāk kā ar 2/3 klātesošo balsu vairākumu;
17.4. Draudzes valdei ir pienākums sasaukt Draudzes kopsapulci divu nedēļu laikā no brīža, kad tā saņēmusi ne mazāk, kā 51% Draudzes locekļu parakstītu iesniegumu;
17.5. Kopsapulces sasaukšanas kārtību un struktūrvienību piedalīšanās kārtību, nosaka Draudzes valde;
17.6. Draudzes kopsapulcē ar balsstiesībām var piedalīties jebkurš Draudzes loceklis;
17.7. Lēmumus Draudzes kopsapulcē pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Lēmumus Draudzes kopsapulcē pieņem atklātā balsošanā, izņemot gadījumos, kad tiek vēlēts Draudzes Prezidents, Draudzes valde un revīzijas komisija, un ja Draudzes Kopsapulcē tā ir nolemts;
17.8. Vēlot Draudze Prezidentu, par ievēlētu uzskatāma tā kandidatūra, kura saņēmusi visvairāk balsu, bet ne mazāk par 70% no derīgo klātesošo balsu kopskaita;
Vēlot valdi un revīzijas komisiju, par ievēlētām uzskatāmas tās kandidatūras, kuras saņēmušas visvairāk balsu. Ja vairāki kandidāti ieguvuši vienādu balsu skaitu un nav iespējams noteikt, kurš no viņiem uzskatāms par ievēlētu, notiek atkārtota balsošana tikai starp vienādu balsu skaitu ieguvušajiem kandidātiem.
17.9. Tikai Draudzes kopsapulce ir tiesīga:
17.9.1. pieņemt lēmumu par Draudzes dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju;
17.9.2. pieņemt un grozīt Draudzes nolikumu un programmu;
17.9.3. noteikt kārtību, kādā tiek sagatavots Draudzes valdes kandidātu saraksts;
17.9.4. ievēlēt Draudze prezidentu, viceprezidentu, valdi, revīzijas komisiju;
17.9.5. apstiprināt revīzijas komisijas pārskatu par Draudzes valdes finansiālās un saimnieciskās darbības lietderību un likumību;
17.9.6. apstiprināt Draudzes valdes pārskatu par Draudzes darbību un finansiālo stāvokli.
17.10. Draudze kopsapulce ir tiesīga izskatīt Draudzes valdes un Draudzes struktūrvienību lēmumus, ja arī pēc tā apturēšanas un atkārtotas izskatīšanas struktūrvienības kopsapulcē nodaļa ir paudusi atšķirīgu no Draudzes valdes nostājas.
17.11. Draudzes kopsapulces sēdes tiek protokolētas un sēdes protokolus paraksta  Draudzes kopsapulces priekšsēdētājs un protokolists;
17.12. Draudzes kopsapulce ievēl Draudzes valdes locekļus un apstiprina valdes sastāvu uz trim gadiem.

 18. Draudzes Prezidenta, Viceprezidenta un valdes locekļu kandidātu izvirzīšanas kārtība
18.1. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Draudzes kopsapulces struktūrvienības un valde var izvirzīt kandidātus Draudzes prezidenta, viceprezidenta un valdes locekļu amatiem;
18.2. Valde apstiprina kandidātu sarakstus, nodrošina saraksta publicitāti Draudzes locekļu vidū;
18.3. Šo personu sarakstu pēc tā apstiprināšanas papildināt ar jaunām kandidatūrām nevar.
 19. Revīzijas komisija
19.1. Revīzijas komisiju trīs Draudzes locekļu sastāvā ievēl Draudzes kopsapulce uz vienu gadu.
19.2. Revīzijas komisija:
19.2.1. revidē Draudzes grāmatvedību ne retāk kā reizi gadā;
19.2.2. kontrolē un pārbauda Draudzes valdes un struktūrvienības finansiālās un saimnieciskās darbības lietderību un likumību, kā arī sniedz par to pārskatus Draudzes kopsapulcei;
19.2.3. pārrauga vai Draudzes valde ievēro Nolikumu.
  20. Draudzes valde
20.1. Draudzi kopsapulces starplaikos vada Draudzes valde (turpmāk – valde).
20.2. Valde:
20.2.1. ievēl no sava vidus Viceprezidentu;
20.2.2. nodrošina Draudzes Nolikuma un Draudzes kopsapulces lēmumu izpildi;
20.2.3. apstiprina Draudzes struktūrvienību budžetu, Vadības institūcijas un citu darbinieku štatu sarakstu un atalgojuma apmēru, apstiprina Draudzes algoto darbinieku kandidatūras;
20.2.4. koordinē no Draudzes ievēlēto amatpersonu darbību, sniedz viņiem metodisku un finansiālu atbalstu iespēju robežās;
20.2.5. apstiprina kandidātus (pēc struktūrvienību ieteikuma);
20.2.6. sniedz pārskatu Draudzes kopsapulcē par Draudzes darbību un finansiālo stāvokli ne retāk kā reizi gadā;
20.2.7. izskata organizācijas locekļu rīcību uz iesnieguma pamata;
20.2.8. lemj par locekļu izslēgšanu no Draudzes;
20.2.9. iesniedz kandidātu sarakstu apstiprināšanai Draudzes kopsapulcē;
20.2.10. valdes sēdē ne retāk kā vienu reizi gadā uzklausa ikvienas teritoriālās struktūrvienības vadītāja atskaiti par darbu nodaļā;
20.2.11. aptur, nosūtot atkārtotai izskatīšanai, Draudzes struktūrvienības lēmumus, ja tie ir pretrunā ar Draudzes mērķi, vai vadības lēmumiem vai nolikumu;
20.2.12. sasauc Draudzes kopsapulci, ja Draudzes valde tā nolēmusi;
20.2.13. izveido darba grupas.

21. Draudzes valdes rīcība

21.1. Ja Draudzes locekļa rīcība ir bijusi pretrunā ar Nolikumu vai Draudzes lēmējinstitūciju pieņemtajiem lēmumiem, valde var izteikt Draudzes loceklim brīdinājumu. Pēc Valdes vai Struktūrvienības vadītāja ierosinājuma Draudzes valde var lemt par šādu Draudzes locekļa tiesību ierobežošanu:
21.1.1. tiesību atņemšana izvirzīt savu kandidatūru Draudzes vadības, revīzijas un citās pārstāvniecības institūcijās;
21.1.2. tiesību atņemšana tikt izvirzītam Draudzes apstiprinātos kandidātu sarakstos valdes vēlēšanās.
21.2. Valdē ir 7 locekļi. Valdes Prezidents ir Draudzes prezidents. Septiņus valdes locekļus ievēl Draudzes kopsapulce. Ja no valdes izstājas kāds no ievēlētajiem valdes locekļiem, viņa vietā stājas valdes locekļa kandidāts, kurš balsošanā ieguvis visvairāk balsu. Ja vairāki valdes locekļa kandidāti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, tad valde, aizklāti balsojot, lemj, kuru no minētajiem kandidātiem uzaicināt kļūt par valdes locekli;
21.3. Ārkārtas sēdi sasauc Draudzes valde pēc savas iniciatīvas vai septiņu dienā laikā no brīža, kad tā saņēmusi ne mazāk, kā 3 (trīs) Draudzes valdes locekļu parakstītu iesniegumu;
21.4. Lēmumus Draudzes valdes sēdēs pieņem ar klātesošo Draudzes valdes locekļu balsu vairākumu atklāti balsojot, ko paraksta Draudzes Prezidents;
21.5. Valdes sēdes sasauc ne retāk kā reizi mēnesī vai pēc Prezidenta lēmuma. Valde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās 51% no Draudzes valdes locekļu kopskaita. Valde lēmumus pieņem atklātā balsošanā ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Ja balsojumā valdes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir Prezidenta balss;
21.6. Valdes sēdes lēmumus un protokolus paraksta sēdes vadītājs un protokolists;
21.7. Sasaukt Draudzes valdes sēdi ir tiesīgi ierosināt arī uz Draudzes struktūrvienības kopsapulces lēmuma pamata. Šādā gadījumā Draudzes valde izskata ierosinājumu un lemj par Draudzes valdes sasaukšanas pamatotību un steidzamību;
21.8. Lēmumu par  Draudzes valdes sasaukšanu Draudzes Prezidents paziņo katram Draudzes valdes loceklim ne vēlāk, kā vienu mēnesi pirms valdes sēdes dienas, izņemot, ja tiek sasaukta ārkārtas valdes sēde. Šādā gadījumā paziņojums par Draudzes ārkārtas valdes sēde sasaukšanu tiek izziņota telefoniski un faksimila vai elektroniskā pasta veidā.
22. Draudzes prezidents
22.1. Draudzes prezidentu ievēl Draudzes kopsapulce atklātā balsošanā uz četriem gadiem;
22.2. Draudzes prezidents:
1) organizē un vada Draudzes veidošanu un īstenošanu atbilstoši Draudzes mērķiem un uzdevumiem;
2) bez īpaša pilnvarojuma pauž Draudzes viedokli, pārstāv Draudzi attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī fiziskajām personām Latvijā un ārvalstīs;
3) vada Draudzes kopsapulci un Draudzes valdes sēdes, ja minētās institūcijas nav tam īpaši pilnvarojušas citu personu;
4) paraksta Draudzes kopsapulces un Draudzes valdes sēdes lēmumus;
5) paraksta Draudzes finansu un saimnieciskos dokumentus;
6) pieņem darbā un atbrīvo no darba Draudzes algotos darbiniekus;
23. Draudzes viceprezidents
23.1. Draudzes viceprezidentu ievēl valde no sava vidus. Draudzes viceprezidents ir arī prezidenta vietnieks un struktūrvienības vadītājs.
23.2. Draudzes viceprezidents:
1) aizvieto un pilda Draudzes prezidenta pienākumus Draudzes prezidenta prombūtnes laikā;
2) bez īpaša pilnvarojuma pauž Draudzes viedokli;
3) atbild par valdes un Draudzes organizatoriski saimnieciskās darbības nodrošināšanu, paraksta Draudzes finansu un saimnieciskos dokumentus;
4) bez speciālas pilnvaras pārstāv Draudzi attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī fiziskajām personām Latvijā un ārvalstīs;
5) Ir pakļauts un pilda citus valdes vai Draudzes prezidenta dotus uzdevumus un rīkojumus.

VI. Līdzekļi un īpašums
24. Līdzekļi un īpašums
24.1. Draudzes īpašumā var būt ēkas, zeme, transporta līdzekļi, naudas līdzekļi un cits īpašums. Draudzei ir īpašuma tiesības uz īpašumu, kas iegūts par tās līdzekļiem, par ziedojumiem, saimnieciskās darbības rezultātā, saņemts mantojumā no juridiskām un fiziskām personām, kā arī iegūts citā likumīgā veidā;
24.2. Draudzes līdzekļus veido Latvijas Republikas vai ārvalstu baznīcu, draudžu, misiju, sabiedrisko organizāciju, firmu un privātpersonu ziedojumi un dāvinājumi un citi ienākumi, kuri nav aizliegti ar likumu;
24.3. Draudzes locekļi negūst ienākumus no Draudzes saimnieciskās darbības (ja tāda ir), kā arī nesaņem atalgojumu. Izņēmuma gadījumā ar Kopsapulces lēmumu ir iespējams algot darbiniekus.

25. Pašlikvidēšanās kārtība un reorganizācijas kārtība.
25.1. Jautājumu par Draudzes pašlikvidāciju izlemj Draudzes locekļu kopsapulce, par to nobalsojot ne mazāk kā 2/3 (divas trešdaļas) no īsteno klātesošo locekļu skaita. Šis lēmums likumā noteiktā laikā jāpiesaka kompetentām valsts iestādēm. Draudzes pašlikvidēšanās vai reorganizācijas gadījumā kopsapulce nosaka kārtību, kādā sakārtojami un saglabājami Draudzes arhīva dokumenti;
25.2. Draudzes locekļu kopsapulce, kas pieņem lēmumu par likvidāciju, izveido Likvidācijas komisiju, kas veic Draudzes likvidāciju un lemj par tās īpašumu saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem;
25.3. Draudze pašlikvidēšanās gadījumā mantu un finansu līdzekļus nedrīkst sadalīt Draudzes locekļiem;
25.4. Draudzes likvidēšanās vai likvidācijas rezultātā īpašums, kas bija nodots Draudzes lietošanā, kā arī dāvināts no fiziskām vai juridiskām personām, tiek atgriezts bijušajiem īpašniekiem, ja tas ir iespējams, vai arī viņu juridiskajiem mantiniekiem
25.5. Draudzes likvidēšanās vai darbības pārtraukšanas gadījumā, (pēc Kopsapulces lēmuma) palikušais īpašums un materiālās vērtības tiek nodotas citām reliģiskajām organizācijām, saskaņā ar Kopsapulces ievēlētās Likvidācijas komisijas lēmumu, pirms tam nokārtojot visas finansiālās saistības. Likvidācijas komisijas lēmumu apstiprina Kopsapulce;
25.6. Likvidējamo Draudzes nesadalīto mantu drīkst nodot Likvidācijas komisijas atzinumā noteiktai sabiedriskā labuma organizācijai, kurai ir līdzīgs darbības mērķis;
25.7. Ja Draudzes mantu nevar nodot saskaņā ar šā panta 25.6, tā piekrīt valstij, un valsts to izmanto pēc iespējas saskaņā ar Draudzes nolikumā norādītajiem mērķiem;
28.8. Lēmums par Draudzes pašlikvidāciju vai reorganizāciju jāpaziņo attiecīgā reģistra turētājam.

        Evaņģēlisko Kristiešu draudzes
„Zilais Krusts” Prezidents                                                                   /Kārlis Dreimanis/